Frančeska Kirke

Frančeska Kirke ienāca mākslā 20. gadsimta 70. gados, bet kopš 90. gadiem viņas mākslas rokraksts cieši asociējas ar postmodernu pieeju glezniecībā. Līdzās filigrānam tehniskam izpildījumam Kirkes darbi satur asprātīgi ieaustas alūzijas uz pagātnes mākslu, Bībeles tēmām, sengrieķu mītiem un citām varoņteikām. Manipulējot ar vizuālās kultūras kanoniskiem tēliem, viņa tos papildina ar jauniem zemtekstiem, kuros var saskatīt komentārus par aktualitātēm sabiedrībā, politikā un citur. Savienojot klasiskās mākslas un popkultūras elementus, Kirke pagriež kiča “ieročus” pret pašu šo parādību, ironiski apspēlējot kiča estētiku. Gleznā “Eiropas nolaupīšana” autore savieno sengrieķu mītu par Zeva nolaupīto feniķiešu princesi Eiropu ar sievietes nogalināšanas ainu no Alfrēda Hičkoka 1960. gada filmas “Psiho”. Par to, ka šausmās kliedzošā sieviete ir nolaupītā Eiropa nevis dušā nodurtā Dženetas Lī tēlotā varone, mums atgādina pērļu kaklarota – Zeva dāvana, kam lemts savām īpašniecēm nest tikai nelaimi. Zeva mīļākās ieslodzījuma vieta – Krētas sala jeb, plašāk skatoties, Grieķija – arī 21. gadsimtā sagādā raizes Eiropai. Šajā reizē tā ir Grieķijas ekonomiskā politika, kas gadsimta sākumā kļuva par draudu visas Eirozonas finansiālajai stabilitātei.  Kā šādā situācijā lai nekliegtu!

Eiropas nolaupīšana. 2013.