Inta Ruka

Inta Ruka nodarbojas ar psiholoģiski ļoti sarežģītu fotogrāfijas žanru – dokumentālo portretu. Viņas darbu populārākais motīvs ir “mazā cilvēka” melnbalts portrets, kas uzņemts viņam ierastajā ikdienišķajā vidē. Savos novērojumos māksliniece pievēršas vienkāršajiem cilvēkiem, kas bieži vien dzīvo ļoti pieticīgos apstākļos, tomēr Rukas attieksmē pret portretējamiem nekad neparādās kritisks skatījums vai nosodījums. To  allaž caurstrāvo cilvēkmīlestība un humānisms. Māksliniece atzīstas: “Man absolūti nešķiet, ka šie cilvēki ir dzīves pabērni. Tie ir forši cilvēki, kuri strādā, un viņiem dzīvē visādi iet. Ar savām bēdām, rūpēm un prieku. Vienmēr ir stāsts par likteni. Es esmu no tiem, kas domā, ka mums visiem ir savs liktenis. Citiem cilvēkiem veicas, un citiem – ne tik ļoti. Man šķiet, ka es saprotu parastos cilvēkus.”

Foto ciklu “Mani lauku ļaudis” Ruka iesāka 1984. gadā, fotografējot Balvu lauciniekus. Tādēļ, ka fotogrāfijā mākslinieci interesē cilvēks kā absolūta vērtība, viņas “lauku ļaužu” portreti top meditatīvi nesteidzīgi, darbam iestiepjoties vairākās desmitgadēs, lai iepazītu, uzklausītu cilvēku stāstus un likteņus, un kadrā iemūžinātu nevis svešinieku, bet sev patiesi tuvu cilvēku portretus. 

Aija un Andris Kerāni. Balvi, Latvija. No kolekcijas “Mani lauku ļaudis”. 1992.

Imants Rutkaste, Andis Rutkaste, Agita Rutkaste. Balvi, Latvija. No kolekcijas “Mani lauku ļaudis”.

Iveta Tavare, Edgars Tavars. Balvi, Latvija. No kolekcijas “Mani lauku ļaudis”. 1987.

Daina Tavare. Balvi, Latvija. No kolekcijas “Mani lauku ļaudis”. 2011.