Valts Kleins

Valts Kleins savu spožo fotogrāfa karjeru sācis jau 1980. gados, kad kopā ar tā dēvētās grupas “A” fotogrāfiem iekaroja subjektīvā dokumentālista vārdu. 90. gadu otrā pusē viņš sasniedza Latvijas fotoindustrijas virsotnes, kļūstot par vienu no pieprasītākajiem reklāmas fotogrāfiem. Paralēli Kleins sāka vairāk pievērsties arī formāliem eksperimentiem ar krāsaino fotogrāfiju. Konceptuālajā fotoportretu sērijā “Gribu būt laimīgs” kulminē Valta Kleina sociālais skats un dokumentālā izteiksme.

Portretu sērijas sākotnējā iecere esot bijusi iemūžināt bērnus, kuri lielo sabiedrisko pārmaiņu laikā tika aizmirsti un pamesti paši savam liktenim. Kleins devās uz bērnunamu Alises ielā, internātu Rīgas Maskavas priekšpilsētā, kā arī nepilngadīgo koloniju Cēsīs, apmeklēja klaiņojošo bērnu savākšanas vietas, lai sarunātos ar nelabvēlīgo ģimeņu bērniem. Kleins veidoja bērnu portretus un lūdza viņiem uz attēlu balto malu laukumiem pašiem ar savu roku uzrakstīt vēlēšanos. Tas bija abpusējas sadarbības un labas gribas žests. Fotogrāfs deva savu darbu varoņiem divus solījumus. Pirmais no tiem bija katram piešķirt viņa portreta kopiju. Otrs – pārliecība, ka domas un idejas spēj materializēties un ar izstādes palīdzību viņus sadzirdēs arī citi cilvēki.

No daudziem desmitiem portretu LNMM kolekcijā iekļauti desmit darbi. Visi portreti uzņemti frontāli tiešā pretskatā, taču tie nav vienādi, bet katrs ar savu likteni. Kleina melnbaltajās fotogrāfijās kā spogulī skatītāja acīs un apziņā bez distances spoguļojas dažāda vecuma priekšlaikus pieauguši bērni un viņu bailes, ilgas un sapņi.

10 fotogrāfijas no sērijas “Gribu būt laimīgs”. 1992.