Glezniecība / Grafika
2020. gadā LNMM kolekcija papildināta ar glezniecības un grafikas tehnikā veidotiem darbiem, kas radīti laikā no 1985. līdz 2020. gadam. Galvenais fokuss – 21. gadsimta māksla, kā arī atsevišķi 20. gadsimta 80. un 90. gados tapuši darbi, kas publikācijās jau kanonizēti kā mākslas pārmaiņu katalizatori, taču līdz šim nebija rasta iespēja tos iegādāties muzeja kolekcijai. Senāko iepirkto darbu autori ir 20. gadsimta 80. gadu vidus – perestroikas politiskā aktīvisma uzlādētā laika – “robežpārkāpēju” paaudzes mākslinieki. Jura Putrāma instalācija “Garāmgājēji” (1985), kas ietver grafikas lapas un divus konstruktīvisma stila objektus, pieder leģendām par padomju laika cenzūru. Arī “robežpārkāpēju” Andreja Kalnača 1988. gadā veidotās sociālkritiskās neoekspresionisma grafikas lapas, Ojāra Pētersona 1986. un 1987. gada supergrafikas un Leonarda Laganovska padomju norieta laika konceptuālisma darbi apliecina, ka mākslas vēsturē par nozīmīgām kļūst sava laika avangardiskās parādības.
20. gadsimta 90. gadu jauno vilni iezīmēja iepriekšējā perioda tabu tēmu pārvarēšana, ko provokatīvi apliecina Miķeļa Fišera gleznu cikls “Sex'n'Spaceships” (1995), kas izaicināja institūciju varu un kritizēja tradīciju. Darbu, kas tika radīts, lai iegūtu Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas diplomu, noraidīja. Šo leģendu izmanto kā piemēru diskusijās par cenzūru un konservatīvismu, kā arī ilustrāciju paradoksam, ka savulaik diskvalificētais students šodien ir prestižās Purvīša balvas ieguvējs.
Kolekcija papildināta arī ar 20. gadsimta 90. gadu lingvistiskā konceptuālisma darbiem (Laganovskis, Kalnačs) un šīs tradīcijas turpinātājiem mūsu gadsimtā (Brūvere, Apaļais, Bērziņš). 21. gadsimtā mākslinieku pieeja klasiskajiem medijiem – glezniecībai un grafikai – lielākoties ir intelektuāla, komplicētos konceptos balstīta. To apliecina Jāņa Avotiņa, Andra Eglīša, Pauļa Liepas, Amandas Ziemeles, Ingas Melderes, Romāna Korovina u. c. darbi. Iezīmējas arī modernisma tradīcijā sakņoti darbi, kas pievēršas medija pašvērtīgajām kvalitātēm – ekspresijai, glezniecisku masu sadursmei, krāsas spēku nospriegojumam – , kā to redzam Edvarda Grūbes, Helēnas Heinrihsones, Ivara Heinrihsona, Daigas Krūzes glezniecībā.
Līdzās postmodernām atsaucēm uz privāto un kolektīvo atmiņu tematisko līniju lokā iezīmējas feministiski sievietes lomas un identitātes koncepti, iemiesoti Kristiānas Dimiteres, Ellas Krugļanskas, Rasas Jansones darbos.
Jaunu pagriezienu, kas akceptē arhīva mākslas tendenci, kolekcijā iezīmē četru Maijas Kurševas 2008.–2010. gadā zīmēto dienasgrāmatu pirkums.
